vilcens

I vil˜ce̦ns Dobl., Frauenb., Kalnazeem, Siuxt, weich; elastisch, dehnbar: vilce̦ns siers, sviests, māls Frauenb. vilce̦na maize ebenda. mīklu var nuomīcīt vilce̦nu Siuxt. grūžuot tauki izjūk vienādi, vilce̦ni ebenda. vilce̦na dzija, nicht zu fest gesponnenes Garn ebenda. nuo sīksti vilce̦nas uolbaltuma vielas Konv. 2 3800, Zu vìlkt.

Avots: ME IV, 585


vilcens

II vil˜ce̦ns Siuxt, feucht: vilce̦na zeme Siuxt. vilce̦ns siens ebenda. Zu valks II.

Avots: ME IV, 585


vilcens

II vil˜ce̦ns: zur Etymologie vgl. E. Hauzenberga-Šturma FBR. XX, 131.

Avots: EH II, 782