vilkate
vilkate,
1) die Wölfin:
dabūjis nuo vilkates vilcē̦nu LP. VI, 751. tâ ēde Anniņa kâ ve̦ca vilkate BW. 19424;
2) s. vilkacis;
3) ein Schimpfname:
kur tu skriesi kâ vilkate (zu einer Kuh)? Jürg.
Avots: ME IV, 587
1) die Wölfin:
dabūjis nuo vilkates vilcē̦nu LP. VI, 751. tâ ēde Anniņa kâ ve̦ca vilkate BW. 19424;
2) s. vilkacis;
3) ein Schimpfname:
kur tu skriesi kâ vilkate (zu einer Kuh)? Jürg.
Avots: ME IV, 587