vilnēt

vilˆnêt Mar., vilnêt Zvirgzdine, -u od. -ẽju, -ẽju, sich wellenartig bewegen, wogen: e̦ze̦rs vilnej Zvirgzdine. pļavas tai i[r] vilnej ar ūdeni ebenda. tec, upīte, nevilnē! lai vilnēja Daugaviņa RKr. XVI, 234. tīrumā labība viln Mar. n. RKr. XV, 143. sẽjumi viln Mar. n. RKr. XVII, 132.

Avots: ME IV, 594