vinda,

1) vinda U.. (mit ìn ² ) KL, Prl., vinde U., die Winde
U.; das Tau an der Fähre Bergm. n. U., (vinda) Aahof; das Drahtseil (viñda) Salisb.; akas viñda C., Dond., Gold., Frauenb., Mitau, Salis, (mit ìn ² ) Oknist od. vinde Hug., Lems., O.-Livl, n. U., (mit ìn ² ) Golg., Brunnenschwengel und Strick U.: neiešu . . . ne ar vindu (Var.: vindi) vindājama BW. 9717 (ähnlich: 976I; I02I2, 2). vindas spaņņi 20257;

2) vìndas ² Mar., eine Garnwinde:
uzliec dziji uz vindām! Mar. n. RKr. XV, 143. Nebst li. viñdas und estn. wind (winn) "Winde" aus mnd. winde.

Avots: ME IV, 598, 599

vinda,

1): ar vindiņu ievindāja me̦du, vasku uozuolā BW. 30354; "akas stabs, kam pāri re̦sna kārts" Selsau; ‡

3) viñda Orellen "zēle"; ‡

4) viñdas Siuxt "vērpjamā ratiņa spārna dzelzī iegrieztas rieviņas, uz kuŗām uzskrūvē skriemeli".

Avots: EH II, 785