vingrināt
vingrinât,
1) üben
(mit iñ ) C.,Salis, Widdrisch, (mit ìn 2 ) Golg., Lubn., Sessw.: slimnieks sāk jau kājas ving rināt Golg. u. a. vingrināt spārnus (von jungen Schwalben gesagt) C.;
2) erfrischen
Döbner n. U. Refl. -tiês, sich üben: vārnē̦ni sāk vingrināties liduošanā C., Dunika.
Avots: ME IV, 599
1) üben
(mit iñ ) C.,Salis, Widdrisch, (mit ìn 2 ) Golg., Lubn., Sessw.: slimnieks sāk jau kājas ving rināt Golg. u. a. vingrināt spārnus (von jungen Schwalben gesagt) C.;
2) erfrischen
Döbner n. U. Refl. -tiês, sich üben: vārnē̦ni sāk vingrināties liduošanā C., Dunika.
Avots: ME IV, 599