I vir̃ga, die Neunaugenwehr Salis: starp virgām atstāts ūdens ceļš, kur pluostus var cauri laist Etn. IV, 65. Nebst virgi II aus dem Estnischen (vgl. estn. pū-wirg "Baumhecke")?

Avots: ME IV, 604

II virga (Eigenname?) "eine morastige Wiese" Rutzau.

Avots: ME IV, 604

III virga,

1) comm., ein Raufbold
Grawendahl, Lubn., (mit ir̂ ) Meiran: tas nu gan ir īsts virga! Grawendahl;

2) Rauferei
(mit ir̃ ) Nötk. Zu virgât I.

Avots: ME IV, 604

III virga,

2): skuoluotāji ... ceļ tādu virgu ("?") visu ļaužu priekšā, ka jānāk tiesai talkā Ciema spīg. 65; "pluosīšanās" (mit ir̂) Heidenfeld.

Avots: EH II, 787

IV vir̃ga AP., (mit ìr ² ) Golg., mit Lärm verbundenes Gewühl, Gedränge: viens pret... tirga raibuo virgu es stāvu druošs MWM. X, 68; suņi (cilvē̦ki) aizgāja virgu vir̃gām (sich raufend) AP.

Avots: ME IV, 604

IV vir̃ga: gehört wohl zu virga III.

Avots: EH II, 787

‡ V virga Jauns. J. un v. 339, = ve̦dga 1: v. ir smaga un le̦dus - ciets Jaun. Ziņas 1938, № 77, S. 2.

Avots: EH II, 787