visgudrēm

visgudrēm LKVv., Wid., visgudram, Adv., = izgudrēm (s. izgudras): visgudrēm (Var. visgudram, izgudrām) dē̦lu māte aicin[a] mani linu plūkt, vai līdze̦nas saujas plūkšu BW. 28429 var.

Avots: ME IV, 623