I vituôt, (alkoholische Getränke) trinken V., Bers., Celm., Erlaa, Frauenb., Gramsden, Koddiak; zechen, kneipen, schlemmen V., AP., Bauske, C., Grünw., MSiI., Nötk., N.-Peb., PS., Schibbenhof, Sessw., Siuxt, Wessen: mīļākā vituo vīnu Vēr. II, 16. viņš nu jau vituo ce̦turtuo dienu nuo vietas Grünw. mēs vituojām, līdz pienācis bij rīts Juris Brasa 409. tas cauru svētdienu varējis vituot Alm. Kaislību varā 127. vituot uz nebē̦du Apsk. v. J. 1903, S. 660. - Subst. vituôtãjs, der Bakchant: viņt varēja parādīties dzejā par vituotājiem ar vīnlapām matuos Vēr. I, 1184. Nebst oder durch (nach L. ist vituoties "eins zutrinken" ein Lituanismus!) li. vitóti "bewirten" aus wruss. oder poln. witać, s. Persson Beitr. 522 und Brant PФB. LXXIV, 352. Die Bed. von le. vituôt beruht vielleicht auf einem *vituoties "einander hewirten", woraus vituot vielleicht unter dem Einfluss von žūpuot. Vgl. auch vitêt III.

Avots: ME IV, 629, 630

I vituôt, ‡ Subst. vituôšana, das Kneipen: tie ir pasā labākajā vituošanā Aps. J. Pie pag. tiesas 14.

Avots: EH II, 791

II vituôt Stockm., = vitêt I.

Avots: ME IV, 630