viķināt

viķinât,

1) zwitschern
Bers.: bezdelīga viķina Etn. II, 51;

2) "?": viņa brīdi viķe̦nāja skatīdamās pa luodziņu MWM. VIII, 597;

3) "in die Hände klatschen"
Erlaa.

Avots: ME IV, 584