viķi

viķi Oppek. n. U. Mar. n. RKr. XVII, 123; RKr. IĮ, 80, Dunika, = vĩķi, die Wicke (vicia L.).

Avots: ME IV, 584

viķi: auch der Sing.: auzās izaudzis arī kāds viķis Dunika.

Avots: EH II, 782