viņš

viņš,

1) er;
viņa, sie: es tai devu labu rītu; viņa slauka asariņas BW. 13243;

2) es (mundartlich):
ja viņš vēl kādas dienas tāds paliks, wenn es (das Wetter) noch einige Tage so bleiben wird Bezzenberger Le. Di; St, 54;

3) jener (vergangen, verwichen
U.; jetzt nur noch in erstarrten Verbindungen): viņā kalna galiņā BW. 150 var. viņā pulciņā 281, 2. viņā pusē Wolm., auf jener Seite. viņā saulē; in jener Welt. viņu nedēļu, die verwichene Woche U. viņu gadu, im vergangenen Jahre U. viņu dienu "vor einiger Zeit" U. viņu māja Golg., = viņsẽ̦ta. viņu ļaudis Golg., = viņļaudis. viņu tē̦vs (māte) Golg., = kaimiņu tē̦vs (māte). viņu rija Golg., = kaimiņu rija, viņsẽ̦ta. S. dazu Le. Gr. § 355.

Avots: ME IV, 601


viņš

viņš,

3): jener
Pilten n. FBR. XX, 52. viņus laikus "tuos laikus" Behnen n. FBR. XVI, 148. viņuos (gen. pl., der Nachbarn) guovs Kalupe n. FBR. XVIII, 43. sabrauca viņa gala zirgi A. Sprūdžs Asaru liekņa 17.

Avots: EH II, 786