viņš
viņš,
1) er;
viņa, sie: es tai devu labu rītu; viņa slauka asariņas BW. 13243;
2) es (mundartlich):
ja viņš vēl kādas dienas tāds paliks, wenn es (das Wetter) noch einige Tage so bleiben wird Bezzenberger Le. Di; St, 54;
3) jener (vergangen, verwichen
U.; jetzt nur noch in erstarrten Verbindungen): viņā kalna galiņā BW. 150 var. viņā pulciņā 281, 2. viņā pusē Wolm., auf jener Seite. viņā saulē; in jener Welt. viņu nedēļu, die verwichene Woche U. viņu gadu, im vergangenen Jahre U. viņu dienu "vor einiger Zeit" U. viņu māja Golg., = viņsẽ̦ta. viņu ļaudis Golg., = viņļaudis. viņu tē̦vs (māte) Golg., = kaimiņu tē̦vs (māte). viņu rija Golg., = kaimiņu rija, viņsẽ̦ta. S. dazu Le. Gr. § 355.
Avots: ME IV, 601
1) er;
viņa, sie: es tai devu labu rītu; viņa slauka asariņas BW. 13243;
2) es (mundartlich):
ja viņš vēl kādas dienas tāds paliks, wenn es (das Wetter) noch einige Tage so bleiben wird Bezzenberger Le. Di; St, 54;
3) jener (vergangen, verwichen
U.; jetzt nur noch in erstarrten Verbindungen): viņā kalna galiņā BW. 150 var. viņā pulciņā 281, 2. viņā pusē Wolm., auf jener Seite. viņā saulē; in jener Welt. viņu nedēļu, die verwichene Woche U. viņu gadu, im vergangenen Jahre U. viņu dienu "vor einiger Zeit" U. viņu māja Golg., = viņsẽ̦ta. viņu ļaudis Golg., = viņļaudis. viņu tē̦vs (māte) Golg., = kaimiņu tē̦vs (māte). viņu rija Golg., = kaimiņu rija, viņsẽ̦ta. S. dazu Le. Gr. § 355.
Avots: ME IV, 601