I vùimît ² Stom., = vuimât: ārā ir tik tumšs, ka ni˙kā ne̦var vuimīt (aus NordostLivland); verstehen N.-Peb.: tas ne˙kā nevuimī (= nesapruot).

Avots: ME IV, 676

II vùimît Adl., Golg., gierig essen.

Avots: ME IV, 676