vādžerēt
vãdžerêt Stenden, -ẽju,
1) oberflächlich nähen, flicken, stopfen:
Anna vādžerē vien. kas tā par zeķu lāpīšanu! Stenden. cauruo tīklu uz ātru ruoku vādžerējām ciet ebenda;
2) undeutlich sprechen (gew. von Kindern gesagt):
mazie nez kuo vādžerē Stenden. nevar saprast, kuo tie leiši tur vādžerē ebenda;
3) lang gezogen, moduliert singen:
putniņi vādžerē Stenden.
Avots: ME IV, 492
1) oberflächlich nähen, flicken, stopfen:
Anna vādžerē vien. kas tā par zeķu lāpīšanu! Stenden. cauruo tīklu uz ātru ruoku vādžerējām ciet ebenda;
2) undeutlich sprechen (gew. von Kindern gesagt):
mazie nez kuo vādžerē Stenden. nevar saprast, kuo tie leiši tur vādžerē ebenda;
3) lang gezogen, moduliert singen:
putniņi vādžerē Stenden.
Avots: ME IV, 492