vārs

I vārs, das Kochliss, die Suppe, das Zugemüse Allend., Ruj. und Salisb. n. U.; das Gebräu U.: māte lēja vāru Neik. 15. viens vārs (mit à 2 in Zvirgzdine) alus, ein Gebräu Infl. n. U. Kaum zu entscheiden, ob im Le. zu vārît gebildet, oder aus r. варъ "siedendes Wasser" entlehnt.

Avots: ME IV, 508


vārs

II vãrs, der Senkstein am Netz Nogallen. Aus liv. vāŕ "Steinchen am Netz".

Avots: ME IV, 508


vārs

III vārs, = vārîgs: pļavu ziedi vāri Duomas III, 890. vāriem dvēseles ziediem Veselis Tīr. ļaudis. Dürfte auf Grund von vārîgs von Dichtern neugebildet sein.

Avots: ME IV, 508


vārs

III vārs: v. atspĩdums Latvis, № 3052. vāri nuotrīc sirds Daugava 1938, 314. ‡ Subst. vārums, = vàrîgums: izprazdams viņas iekšējuo vārumu un jūtīgumu Veselis Daugava 1934, 693.

Avots: EH II, 764


vārs

IV vārs, = ârs 1: līguojies, vāra (Var.: āra) liepa, pretim vāra (Var.: āra) uozuoliņu! BW. 12020 var. (aus Lennew.).

Avots: EH II, 764


vārs

V vãrs Rutzau, die Spinne. Entlehnt aus li. vóras dass.?

Avots: EH II, 764