vējināt

vējinât,

1) "lüften"
(wo?); die Luft in Bewegung setzen: nevẽjini! Dunika;

2) (das Korn) im Winde reinigen
Lubn.: ar sietu vèjina 2 jau izvētītu labību. Refl. -tiês Siuxt, die Luft in Bewegung setzen: nevējinies!

Avots: EH II, 774