vẽjîgs (li. vėjingas "windig" Miežinis) AP., Jürg., Nötk., PS., Ruhtern, Salis, Serben, (mit è ² ) Bers., Golg., windig, leichten Sinnes U., albern: ar tādu vējīgu cilvē̦ku grūti sadzīvuot AP. kāda pļāpīga un vējīga viņa ... bijuse MWM. XI, 171. pēc jauna skuķa vējīgs Apsk. v. J. 1903, S. 375.

Avots: ME IV, 551

vẽjîgs: ļaunas un vījīgas sūdzības Vindedze 98.

Avots: EH II, 774