vēkt

vēkt, -cu Arrasch, Segew., Sessw., = vẽkšt, neskaidri skanēt: tver, dzejnieks liru, vieglās stīgas vē̦c Stari II, 839. bē̦rns vêca 2 (= vēkša) ve̦se̦lu stundu Dunika.

Avots: EH II, 775