vērdzināt

I vẽrdzinât C., vḕrdzinât 2 Golg., Lös., Sessw., vêrdzinât 2 Salis, vêrdzinât 2 Dond., Dunika, Wandsen, = ver̂dzinât, zum Sklaven machen, knechten U.: vērīgs (sc.: vīrs) mūžu vērdzināja BW. 21854, 2 var. viena vērguoja un uotra , . . vērdzināja Saul. III, 76. P. viņu pilnīgi vērdzināja Turg. Muižn. per. 160.

Avots: ME IV, 561


vērdzināt

II vērdzinât, s. vērdzêt I.

Avots: ME IV, 561