vērkšķēt

vẽrkšķêt Frauenb., Nötk., weinen (nicht laut), murren, knurren: bē̦rns, suns vērkšķ. Vgl. verkšêt.

Avots: ME IV, 562

vẽrkšķêt: weinen (mit ā`r ² ) PV.

Avots: EH II, 776