verkšt
verkšt, (das Gesicht) verziehen Borchow, Meiran; zu(sammen)ziehen Vīt.: acis verkšt cieti aiz saules spīduma, aiz kauna, die Augen derart schliessen, das sich Fältchen um sie bilden Vīt. Refl. -tiês,
1) sich zusammenfalten, sich schliessen; sich verziehen
Vīt.: līdz ar saules rietu ābuoliņa lapas sāk verkšties cieti Vīt. acis verkšas cieti aiz nuoguruma, aiz spuožuma ders. aiz ve̦cuma, aiz rūpēm un nepatikšanām ģīmis sāk verkšties ders.;
2) das Gesicht zum Weinen verziehen
N.-Peb.: kuo nu verkšies? Wenn mit kš aus gš, nebst atverkš(ê)t zu *vergt.
Avots: ME IV, 541
1) sich zusammenfalten, sich schliessen; sich verziehen
Vīt.: līdz ar saules rietu ābuoliņa lapas sāk verkšties cieti Vīt. acis verkšas cieti aiz nuoguruma, aiz spuožuma ders. aiz ve̦cuma, aiz rūpēm un nepatikšanām ģīmis sāk verkšties ders.;
2) das Gesicht zum Weinen verziehen
N.-Peb.: kuo nu verkšies? Wenn mit kš aus gš, nebst atverkš(ê)t zu *vergt.
Avots: ME IV, 541