vērzt

vêrzt ² (li. ver̃žti "schnüren, pressen" ) Karls., -žu, -zu, = vḕrst, wenden Bielenstein Holzb. 475: es vēržu sienam uotru pusi Vīt. (fig.) es nevēržu ne˙kādas vērības uz viņa runu (ich beachte seine Rede nicht) Sessw. Refl. -tiês, sich wenden: viņš vêrzās ² uz manu pusi Salis. - Subst. vê̦r-zums ² Karls., die Wendung St., U. ("nicht eben gebräuchlich"). Zu varza.

Avots: ME IV, 569