vēsmīgs

I vẽsmîgs, angenehm kühl Nötk.: dārzu vēsmīguos pakrēšļuos A. v. J. 1897, S. 378. vēsmīgs laiks Lemburg.

Avots: ME IV, 570


vēsmīgs

II vēsmîgs,

1) sonderbar, merkwürdig
Aahof, Laud., Lis., N.-Schwanb., Vīt., (mit è 2 ) Heldenfeld, Lubn.; schwer verständlich (mit è 2 ) Sessw.; "nedzirdē̦ts; jauks, kas ļuoti valdzina" Sessw.; "über trieben" Frauenb ; "briesmīgs" (mit è 2 ) Golg.; "glauns" (mit è 2 ) Saikava; hoffärtig, dünkelhaft Bers., (mit ê ) Kalzenau: nevar atcerēties, tāds vēsmīgs vārds Laud., Lubn., Vīt. vēsmīgus brīnuma vārdus es dabūju dzirdēt Poruk MWM. v. J. 1896, S. 804. zināja . . . vienu, uotru vēsmīgu gabalu pastāstīt Poruk III, 30I. tuvu es neredzēju, bet vēsmīgs gan izskatījās par gabalu Laud. vēsmīgs (schwer verständlich) uzde̦vums Sessw. viņš runā vēsmīgi (übertrieben) Golg. vēsmīgs ("briesmīgs") nuotikums ebenda, vēsmīgs jaunskungs Saikava;

2) "freundlich liebenswürdig, wohlwollend"
(mit ) Nötk. Zur Bed. 1 vgl. vāsmîgs 2 und vē̦smuoties.

Avots: ME IV, 570


vēsmīgs

II vēsmîgs,

1): ""über trieben"" ME. IV, 570 zu verbessern in ""übertrieben"";

3) "oft sich wundernd"
PV.: kuo tu brīnies un vē̦smuojies? neesi tik v˙!

Avots: EH II, 779