I vẽ̦ss (li. vésus bei Būga PФB. LXVII, 247 und KSn. I, 338), kühl, frisch U.: vē̦ss gaiss, vē̦ss laiks, vē̦sa istaba. man kre̦klā vien palika par vē̦su laukā Frauenb. - Subst. vẽ̦sums (li. vėsumas "Kühle"), die Kühle: pa nakts vē̦sumu A. J. 1899, S. 463. (fig.) tu ... atbaidi viņu ar savu vē̦sumu Seibolt Sk. 58. Nebst ai. vāsa-ḥ "Wohlgeruch" u. a, zur Wurzel von vẽjš, s. Persson Beitr. 11 f. und 526, Walde Vrgl. Wrtb. I, 222.

Avots: ME IV, 570

I vẽ̦ss: tu ... pamet māsiņu vienu pašu, lai raud, un vē̦si (kühl, gleichgültig?), vē̦si kāp šurpu uz lauka Veldre Dižmuiža 195 (ähnlich 234). Adv. vẽ̦si Sassm. "kühl, leicht, ohne grosse Anstrengung": tuo darbu padarīšu v., v. Subst. vẽ̦sums: ziediņu vē̦sumā BW. 5397.

Avots: EH II, 779

II vē̦ss, naseweis, vorlaut Infl. n. U.: vai redzi, kāds vē̦ss! siehst du, wie naseweis! U.

Avots: ME IV, 570