Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vīle' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vīle' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
rasvīle
uzvīle
vīle
I vìle,
1): (apģē̦rbu) izmeklēja vīli vīlē. brunči vīļu vīlēm mē̦tājās Vanagu ligzda 187;
3): kad sausa pļava, savīlē ("sakasa") vìlē 2 , ar grābekļa siekstu sastumj, - un klēpis gatavs Heidenfeld; ‡
4) "?": pārpludināt pluostu vīlei ("se̦klai vietai Bārtas upē") pāri Dunika.
Avots: EH II, 792
1): (apģē̦rbu) izmeklēja vīli vīlē. brunči vīļu vīlēm mē̦tājās Vanagu ligzda 187;
3): kad sausa pļava, savīlē ("sakasa") vìlē 2 , ar grābekļa siekstu sastumj, - un klēpis gatavs Heidenfeld; ‡
4) "?": pārpludināt pluostu vīlei ("se̦klai vietai Bārtas upē") pāri Dunika.
Avots: EH II, 792
vīle
I vìle (li. vylė˜ "Strieme" bei Bezzenberger GGA. 1885, S. 942; "Schwiele"),
1) der Saum, die Naht:
bikšu vīles BW. 18922, 3 var. kre̦kla vīlītē 5628. svārkiem vīle nuoplīsuse 20642. šūn . . lindraciņas tē̦raudiņa vīlītēm! 7476. dižam šuvu rakstīdama, mazam vīli vīlē̦dama 10513, 3. drēbju vīles A. XX, 558. aukstums ve̦lkas caur visām vīlēm 1944;
2) eine Schramme
L., Strieme, Narbe U.;
3) "?": labības vīle Stari III, 24. Wohl zu vît, s. Leskien Abl. 288 und Nom. 462, v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 270, Walde Vrgl. Wrtb. I, 230.
Avots: ME IV, 639
1) der Saum, die Naht:
bikšu vīles BW. 18922, 3 var. kre̦kla vīlītē 5628. svārkiem vīle nuoplīsuse 20642. šūn . . lindraciņas tē̦raudiņa vīlītēm! 7476. dižam šuvu rakstīdama, mazam vīli vīlē̦dama 10513, 3. drēbju vīles A. XX, 558. aukstums ve̦lkas caur visām vīlēm 1944;
2) eine Schramme
L., Strieme, Narbe U.;
3) "?": labības vīle Stari III, 24. Wohl zu vît, s. Leskien Abl. 288 und Nom. 462, v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 270, Walde Vrgl. Wrtb. I, 230.
Avots: ME IV, 639
vīle
zvīle
Šķirkļa skaidrojumā (15)
atirt
II atir̃t (li. atìrti), nach Spr. auch atirties, intr., inch., sich auftrennen: vīle atirusi, mati atiruši.
Avots: ME I, 161
Avots: ME I, 161
atvīlēt
‡ atvîlêt 2 , (einen Saum zurückbiegend) besäumen: drēbe jāatvīle, lai neirst Siuxt.
Avots: EH I, 181
Avots: EH I, 181
dvālekts
dvãlekts, -s, [dvãlekte Desseln]. dvãlektis [Līn., dvãlikte Dunika], dvãliktis [Stenden, dvãlikts, -s, um Libau], auch dvalikts [mit ā?] Gramsd., [dvãlikts Dond., Wandsen], eine Massbezeichnung, = 1/2 Lof Dond., 1/3 Lof Mag. IV, 2, 114, 1/8, 1/12 Lof. mazais dvãliktis = 1/8 Lof. lielais dv. = 1/6 Lof [?] Telssen. saimniece iebēre dvālekti linsē̦klu pe̦lnuos Dīcm. I, 63. māte meitu izde̦vusi par putraimu dvālektīti (Var.: dvalektiņu). [Annai me̦lnums dvālekšu dižumu BW. 35121. pušpūre, dvālektis, tã kalpa tiesa 25774, 3. Vgl. li. dvõlikis "мѣра хлѣба шесть гарнцев", dvoliktas "ein Sechstel Scheffel". Das e in le. dvālekt(i)s dürfte kurische Aussprache von i sein; vgl. auch dvīleksnis. Eigentlich wohl "ein Zwölftel"; mit ā (li. ō) für ī unter dem Einfluss von vienālika (li. vienólika) "?". Vgl. auch Bielenstein Holzb. 516.]
Kļūdu labojums:
(li. vienólika "?" = (li. vienólika)?
Avots: ME I, 537
Kļūdu labojums:
(li. vienólika "?" = (li. vienólika)?
Avots: ME I, 537
irt
II ir̃t (li. ìrti) [Ruj., Salis, Gr. -Essern, Trik., PS., N. -Peb., Arrasch, Wolm.], Kand., ir̂t C., [Jürg., ir̂t 2 Dond.], ir̃stu, iru, intr., inch., sich auf-, lostrennen, sich brökeln: vīle irst. viss, kuo viņš ņēma ruokās, ir a un plīsa Blaum. zeme ira uz visām pusēm Vēr. I, 828. saimniekam dzīve ar˙vienu vairāk iruse LP. VI, 192. viss svē̦tums gaisis un iris Vēr. II, 208. [Zu èrst, s. dies). zuobus irt L., die Zähne weisen.]
Avots: ME I, 710, 711
Avots: ME I, 710, 711
norīdzēt
[nuôrîdzêt 2, mit einer Steppnaht versehen: laiž mašīnu vaļām, un... svārki gatavi: visas vīles sašūtas un tâ nuorīdzē̦ts, ka ar ruokām būtu ve̦se̦lu dienu kuo strādāt Janš. Dzimtene 2 I, 69.]
Avots: ME II, 840
Avots: ME II, 840
pievilt
pìevilˆt, betrügen: Sprw. kas lē̦ti tic, tas pievilts kļūs. vienreiz suni pieviļ ar kaulu, uotrreiz ne ar gaļu nepievils. es pievīlu meitu māti...: viņa man krē̦slu cēla, es pasteidzu ruoku duot BW. 14594. suolīj[a] man tautu dē̦ls sieku sīka sudrabiņa; kad pievīle, neiedeve ne vērdiņa lielumiņu 15520. māsa juo (= viņu) pievila (sic!) Pas. III, 315. Refl. -tiês, sich versehen, betrogen werden, sich betrogen fühlen: pievilsies tu, meitiņa, puiša vārda klausīdama BW. 12415, 6. ja viņš ir dažreiz maldījies un pievīlies, tad tuomē̦r viņš vienumē̦r ir pūlējies Vēr. I, 1190.
Avots: ME III, 311
Avots: ME III, 311
rīdze
rîdze 2 Līn., Ahs., Nigr., Schrunden, Bauske, Luttr.,
1) eine mit Steppstichen genähte
Naht, Steppnaht, Ahs., Nigr., der Hohlsaum, Höhler (s. die Abbild. bei rìdze) Luttr. n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 378: rīdzes (rîdzi 2 RKr. XVI, 140, BW. 7384) dzīt, höhlern Luttr. atlieca (sc.: piedurknēm) galu un izdzina cauruo rīdzi RKr. XVII, 27, meitas izšuj kre̦klam rīdzes gar apkakli Ahs. nedz vīles irst, nēdz rīdzes un apšuvumi skarst Janš. Dzimtene 2 I, 69. apruoči . . . aprīdzē̦ti trīskārtu rīdzēm ar sarkaniem diegiem Dzimtene V, 116;
2) rîdze 2 Līn.; das obere, in Streifen gestrickte Ende bei Handschuhen u. Strümpfen Luttr. n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 378, Nigr., Amboten; der Zwickel am Strumpf
Nigr.: es rîdzi 2 jau e̦smu nuoadījuse Wain. (viņa) nuoluocīja zeķes rīdzi virspus ceļa drusku uz leju Janš. Dzimtene 2 II, 167;
3) "(vīriešu) rupja linu kre̦kla šaurs, vaļīgs, ruokām šūts apšuvums apkaklītē un apruocēs" Schrunden, Kabillen;
4) "ein grosser Saum eines unordentlich genähten Kleides"
Funkenhof;
5) "ein altes, sich auflösendes Netz od. Kleid"
Pilten;
6) "das noch unbedachte Skelett eines Neubaus"
Pilten;
7) "?": asiņainas rīdzes uz muguras. Nebst ridze von einer Wurzelform reig- (neben reik- in rika. s. dies), wozu auch apr. rīgewings "haderhaftig"?
Avots: ME III, 536
1) eine mit Steppstichen genähte
Naht, Steppnaht, Ahs., Nigr., der Hohlsaum, Höhler (s. die Abbild. bei rìdze) Luttr. n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 378: rīdzes (rîdzi 2 RKr. XVI, 140, BW. 7384) dzīt, höhlern Luttr. atlieca (sc.: piedurknēm) galu un izdzina cauruo rīdzi RKr. XVII, 27, meitas izšuj kre̦klam rīdzes gar apkakli Ahs. nedz vīles irst, nēdz rīdzes un apšuvumi skarst Janš. Dzimtene 2 I, 69. apruoči . . . aprīdzē̦ti trīskārtu rīdzēm ar sarkaniem diegiem Dzimtene V, 116;
2) rîdze 2 Līn.; das obere, in Streifen gestrickte Ende bei Handschuhen u. Strümpfen Luttr. n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 378, Nigr., Amboten; der Zwickel am Strumpf
Nigr.: es rîdzi 2 jau e̦smu nuoadījuse Wain. (viņa) nuoluocīja zeķes rīdzi virspus ceļa drusku uz leju Janš. Dzimtene 2 II, 167;
3) "(vīriešu) rupja linu kre̦kla šaurs, vaļīgs, ruokām šūts apšuvums apkaklītē un apruocēs" Schrunden, Kabillen;
4) "ein grosser Saum eines unordentlich genähten Kleides"
Funkenhof;
5) "ein altes, sich auflösendes Netz od. Kleid"
Pilten;
6) "das noch unbedachte Skelett eines Neubaus"
Pilten;
7) "?": asiņainas rīdzes uz muguras. Nebst ridze von einer Wurzelform reig- (neben reik- in rika. s. dies), wozu auch apr. rīgewings "haderhaftig"?
Avots: ME III, 536
šķautra
šķautra,
1) "?": baskājam uz muguras karājas tikai vēl kādas šķautras un vīles:
2) ein ftacher und dünner Steinsplitter
Bers.;
3) eine scharfe Kante
(mit àu 2 ) Sessw., N. - Schwanb., Tirsen;
4) ein Holzstück zum Schleudern
(mit àu 2 ) Bewershof.
Avots: ME IV, 23
1) "?": baskājam uz muguras karājas tikai vēl kādas šķautras un vīles:
2) ein ftacher und dünner Steinsplitter
Bers.;
3) eine scharfe Kante
(mit àu 2 ) Sessw., N. - Schwanb., Tirsen;
4) ein Holzstück zum Schleudern
(mit àu 2 ) Bewershof.
Avots: ME IV, 23
skote
I skuote,
1) eine grobe Naht
L., "ar lieliem pavedieniem šūta vīle" Kronw. n. U.;
2) eine Fuge zwischen Planken Peterskapelle
n. Bielenstein Holzb. 609; skuotes (auch šuotes), die mit Werg verstopften Zwischenräume der Schiffswände Peterskapelle n. U.
Avots: ME III, 911
1) eine grobe Naht
L., "ar lieliem pavedieniem šūta vīle" Kronw. n. U.;
2) eine Fuge zwischen Planken Peterskapelle
n. Bielenstein Holzb. 609; skuotes (auch šuotes), die mit Werg verstopften Zwischenräume der Schiffswände Peterskapelle n. U.
Avots: ME III, 911
slēpenes
sterve
sviestene
sviêstene 2 Ugalen n. FBR. VII, 17,
1) das Butterfass Zerrauxt:
es ieliku krējumu sviestenē;
2) ein Pilz
(mit iê) C., Golg., Saikava, Sessw., (mit iê 2 ) Ruj., Salis, Sussikas, der Butterpilz (mit iê 2 ) Karls., der Champignon (agaricus campestris L.) Lems., Roop und Salis n. U., RKr. II, 65;
3) eine Blume
(mit iê) Arrasch, Jürg., trollius europaeus (mit iê) PS., Lis., Ramkau, (mit iê 2 ) Kand.: Maija sataisīja... nuo sviestenēm... un citām agrām puķītem pušķīti Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 42. nuolaide̦numa malu bija... apvīlejušas... sviestenes... un citas pavasara balvas MWM. X, 3.
Avots: ME III, 1166
1) das Butterfass Zerrauxt:
es ieliku krējumu sviestenē;
2) ein Pilz
(mit iê) C., Golg., Saikava, Sessw., (mit iê 2 ) Ruj., Salis, Sussikas, der Butterpilz (mit iê 2 ) Karls., der Champignon (agaricus campestris L.) Lems., Roop und Salis n. U., RKr. II, 65;
3) eine Blume
(mit iê) Arrasch, Jürg., trollius europaeus (mit iê) PS., Lis., Ramkau, (mit iê 2 ) Kand.: Maija sataisīja... nuo sviestenēm... un citām agrām puķītem pušķīti Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 42. nuolaide̦numa malu bija... apvīlejušas... sviestenes... un citas pavasara balvas MWM. X, 3.
Avots: ME III, 1166
sviķele
sviķele Karls., Vīt., der obere Teil und erhabene Rand am Strumpf (W: - Livl. n. U., Latv. Saule 1927, S. 617) od. am Handschuh (Mar.); der Zwickei (am Strumpf) Mar., V. (sviķelis), "zeķē ieadīta vīle" Wolmarshof, Schibbenhof: strīpainas zeķes četriem sviķeļiem Jauns. III, 127. Nebst estn. wikel aus nd. swichel.
Avots: ME III, 1157
Avots: ME III, 1157
truls
truls,
1) stumpf
Arrasch, Bers., Dond., Gold., Gramsden, Kand., Ligat, Mitau, N.-Peb., Nötk., Pe̦nkule, Saikava, Selg., Sessw., Stenden, Wandsen, Mag. IV, 2, 164: truls nazis, cirvis, īle̦ns. nuovīlē̦ta trula vīle, ein abgelebter stumpfer Kerl U.;
2) fig., stumpf, stumpfsinnig
Adsel, Jürg., Nötk. u. a.: sirdī sme̦ldz trula sāpe Vēr. II, 770. cilvē̦ks ar trulām jūtām Konv. 1800. ļaudis . . . truli, vienaldzīgi Vēr. I, 1308. Subst. trulums, die Stumpfheit (eig. und fig.), der Stumpfsinn: prāta (gara A. v. J. 1897, S. 936; Vēr. II, 667) trulums Konv. 2 1703. dzīves jautrība necieš skābuo trulumu Vēr. II, 119. sabiedrības muļkību un trulumu I, 1278. Zur Wurzel von trunêt, aksl. tryti "reiben", gr. τρῡ´ω "reibe auf, erschöpfe" u. a. (bei Watde Vrgl. Wrtb. I, 730 f.) ?
Avots: ME IV, 245
1) stumpf
Arrasch, Bers., Dond., Gold., Gramsden, Kand., Ligat, Mitau, N.-Peb., Nötk., Pe̦nkule, Saikava, Selg., Sessw., Stenden, Wandsen, Mag. IV, 2, 164: truls nazis, cirvis, īle̦ns. nuovīlē̦ta trula vīle, ein abgelebter stumpfer Kerl U.;
2) fig., stumpf, stumpfsinnig
Adsel, Jürg., Nötk. u. a.: sirdī sme̦ldz trula sāpe Vēr. II, 770. cilvē̦ks ar trulām jūtām Konv. 1800. ļaudis . . . truli, vienaldzīgi Vēr. I, 1308. Subst. trulums, die Stumpfheit (eig. und fig.), der Stumpfsinn: prāta (gara A. v. J. 1897, S. 936; Vēr. II, 667) trulums Konv. 2 1703. dzīves jautrība necieš skābuo trulumu Vēr. II, 119. sabiedrības muļkību un trulumu I, 1278. Zur Wurzel von trunêt, aksl. tryti "reiben", gr. τρῡ´ω "reibe auf, erschöpfe" u. a. (bei Watde Vrgl. Wrtb. I, 730 f.) ?
Avots: ME IV, 245
uzlaist
uzlaîst,
1) auf etw. lassen
(perfektiv), hinauflassen: uzlaist luopus uz tīruma. es tevi uzlaidīšu augšā;
2) einräumen, gestatten, lassen (perfektiv): saimnieces vaļu es tai neuzlaidīšu Janš. Mežv. ļ. l, 206 (ähnlich II, 129 und 229);
3) auf jem. od. etw. fallen lassen
(perfektiv): uzlaiduši strādniekam kuoku (beim Fällen);
4) zusetzen, zulegen:
uzlaid uzvalkam vēl vīles tiesu virsū (beim Nähen resp. Zuschneiden)! stūŗi būs vai nu uzlaisti vai atkal ierauti Antrop. III, 12;
5) aufhetzen
LKVv.; über jem. kommen lassen: uzlaiž tādus pagānus man virsū Ar. uzlaist nelaimi. precniekiem uzlaida... miegu Odiseja II, 37. mākuot zirņiem slimības uzlaist LP. VI, 103. nespēja ar vārdiem uzlaist... slimību Etn. II, 98;
6) (schnell) hinauffahren:
ar jaunu zirgu uzlaist kalnā Salis;
7) Schläge versetzen:
uzlaist kam pa muguru Adiamūnde; 8) kâ uzlaists, wie versessen, verpicht: kuo tu tâ kâ uzlaists: zeme, zeme, zeme! vai tu ēdīsi tuo zemi? Deglavs Rīga II, 1, 14. mācas man virsū kâ tāds uzlaists MWM. X, 488. Refl. -tiês,
1) in die Höhe fahren, fliegen
U., hinauffliegen: putns uzlaidies kuokā;
2) sich (auf jem. od. etw.) verlassen:
viņš par daudz uzlaižas uz citiem.
Avots: ME IV, 350, 351
1) auf etw. lassen
(perfektiv), hinauflassen: uzlaist luopus uz tīruma. es tevi uzlaidīšu augšā;
2) einräumen, gestatten, lassen (perfektiv): saimnieces vaļu es tai neuzlaidīšu Janš. Mežv. ļ. l, 206 (ähnlich II, 129 und 229);
3) auf jem. od. etw. fallen lassen
(perfektiv): uzlaiduši strādniekam kuoku (beim Fällen);
4) zusetzen, zulegen:
uzlaid uzvalkam vēl vīles tiesu virsū (beim Nähen resp. Zuschneiden)! stūŗi būs vai nu uzlaisti vai atkal ierauti Antrop. III, 12;
5) aufhetzen
LKVv.; über jem. kommen lassen: uzlaiž tādus pagānus man virsū Ar. uzlaist nelaimi. precniekiem uzlaida... miegu Odiseja II, 37. mākuot zirņiem slimības uzlaist LP. VI, 103. nespēja ar vārdiem uzlaist... slimību Etn. II, 98;
6) (schnell) hinauffahren:
ar jaunu zirgu uzlaist kalnā Salis;
7) Schläge versetzen:
uzlaist kam pa muguru Adiamūnde; 8) kâ uzlaists, wie versessen, verpicht: kuo tu tâ kâ uzlaists: zeme, zeme, zeme! vai tu ēdīsi tuo zemi? Deglavs Rīga II, 1, 14. mācas man virsū kâ tāds uzlaists MWM. X, 488. Refl. -tiês,
1) in die Höhe fahren, fliegen
U., hinauffliegen: putns uzlaidies kuokā;
2) sich (auf jem. od. etw.) verlassen:
viņš par daudz uzlaižas uz citiem.
Avots: ME IV, 350, 351