*I vītiena od. *vītiens"?": apiņu putniņam gāliņa sāp, - kam agri dziedāja vītienā (Var.: apiņu dārzā ) BW. 2680.

Avots: ME IV, 648

II vītiena, der Vitustag (der 15. Juni a. St.) Mag. XX, 3, 208.

Avots: ME IV, 648