zādzība

zàdzĩba,

1) der Diebstahl
Vēr. I, 1412: naudas, mantas, luopu, zirgu, labības, meža zādzība. dienas, nakts zādzība Frauenb. ar zādzībām pārtikt LP.;

2) Plur. zādzības, das Gestohlene, das Diebsgut:
zādzības atpakaļ dabūt Br. 584.

Avots: ME IV, 694


zādzība

zàdzĩba,

2): kur tās zādzības aizve̦stas Blaum. Raksti V 5 (1939), 25.

Avots: EH II, 802