zem, ze̦m (> hochle. zam; z. B. in Adsel-Schwarzhof, AP., Mar., Tirs.; unbek, in Adiamünde, Dunika, Pankelhof, Ruj., Salis, Siuxt, Schnehpeln, Wolmarshof), Präpos. mit dem Genitiv, seltener (nach St. und U, auf die Frage "wohin?") mit dem Akkusativ"

1) unter:
zem galda, unter dem Tisch. liec zem galdu! lege (es) unter den Tisch U. pabāzīs zem grīdas LP. IV, 4. nuonest (stradu) ze̦m akmiņa Pas. V, 293 (aus Welonen). guļ zem zaļa velēntņa BW. 141. zem eglītes pārgulēt 2355. es zem tevis (Var.: tevi, tevim) patecēju (zu einer Eiche gesagt) 13377. zem bāliņa pastāvēju kâ zem... uozuoliņa 13529; 17610. galvu zem ce̦pures kasīt Kaudz. M. 26. ceļš ir zem kājām (der Weg, die Reise) steht bevor 11. (fig.) valdenieks, zem kura dzīvuojam N.-Schwanb.;

2) (hochle.) temporal, "gegen":
atiešu rītu ze̦m vakara Baltinov n. FBR. XI" 136. ze̦m ziemas svē̦tkiem Latgalits 1922" IV, 2 _1. ze̦m gaismas... tie nuoskrēja pruojām Pas. V, 40 (aus Preili). ze̦m ve̦cuma Zb. XVIII, 361 (= r. под старость). S. Le. Gr. 540.

Avots: ME IV, 707

zem,- ze̦m-, hochle., Verbalpräfix, "unter" bedeutend: ze̦mlīst ze̦m gultu Mar. n. RKr. XVII, 138, unters Bett kriechen. ze̦mliec cirvi zem gultas! Tirs. n. RKr. XVII, 86. kaķis ze̦mgulās ze̦m galda Tirs. zembâzt, unter etwas stecken Stom. zemskriet, unter etwas hinunterlaufen Stom.

Avots: ME IV, 707

zem,

1): ābuliņu sēj ze̦m rudziem un ze̦m auzām AP. ze̦m Je̦lgavas Kaltenbr., in der Umgegend von Mitau;

2): ze̦m svē̦tku Kaltenbr. ze̦m kaŗa ebenda. jau zem svē̦tkiem A.-Ottenhof. ze̦m gaismu Zvirgzdine n. FBR. X, 33.

Avots: EH II, 804