zemi
ze̦mi (li. žemaĩ "niedrig", apr. semmai "nieder"), ze̦mu, Adv.,
1) niedrig:
saule jau it ze̦mi bij patecējuse Jaun. mežk. 1. jau saulīte ze̦mu, ze̦mu BW. 28891 var.; piel. 2 4352, 1. ze̦mu acis nest Biel. 1239. ze̦māku jau nekritīsi kâ līdz zemei, sagt man zu einem, der sich vor dem Fallen fürchtet Etn. IV, 77;
2) wohlfeil
U.: ļuoti ze̦mu linus pārdevis Golg.
Avots: ME IV, 710
1) niedrig:
saule jau it ze̦mi bij patecējuse Jaun. mežk. 1. jau saulīte ze̦mu, ze̦mu BW. 28891 var.; piel. 2 4352, 1. ze̦mu acis nest Biel. 1239. ze̦māku jau nekritīsi kâ līdz zemei, sagt man zu einem, der sich vor dem Fallen fürchtet Etn. IV, 77;
2) wohlfeil
U.: ļuoti ze̦mu linus pārdevis Golg.
Avots: ME IV, 710