zibinēt

zibinêt,

1) blitzen
Dunika, Gr.Buschhof, BW. 33704 var.: ar kuru pē̦rkuonis tikai var zibinēt RKr. VIII, 2. zuobe̦ns zibinēt zibinēja Kra. Vīt. 99;

2) hin und her laufen Lettg. n. U., Gr.-Buschhof.

Avots: ME IV, 717