ziemcietīgs

zìemcìetîgs, ziemas cietîgs (?) U., überwinternd: ziemcietīgs augs Konv. ² 3596. stādi pilnīgi ziemcietīgi Konv. ² 502. viņš nebūs ziemas cietīgs (?), er überlebt den Winter nicht U.

Avots: ME IV, 742