ziemciete

zìemcìete, zìemcìetis (li. žiemkentis Miežinis) PS., Plur. ziemcieši Dr., (mit ìe ) C., (mit iê ² ) Nigr., eine überwinternde Pflanze; Immergrün Dr.; ziemcietis Mag. IV, 2, 45; RKr. II, 76, Ar., auch ziemciesis (?) U., Plur. ziemcieši St., U., Mag. IV, 2, 83, ziemas (?) cieši L., U., Wintergrün (pyrola L.); ziemcietĩte, eine Blume A. XX, 266, AP.; ziemcieši Schwalbenäuglein PS.: ziemciešu puķes Kaudz. M. 247. tumšās, stingrās ziemcietes (= kuosas) Janš. Bandavā I, 211. pie... rūtīm nuo ārpuses pieliekuši ziemcieši savas slapjās galviņas Vēr. I, 1377. Der nom. s. ziemciesis ist, wenn überhaupt zuverlässig, irrtümlich aus den Kasus mit š (aus tj) abstrahiert.

Avots: ME IV, 742