I zudinât, verloren gehen lessen Nötk., Bielenstein LSpr. I, 423, verlieren L., St., Spr., Vīt.; vernichten; verstecken, hehlen Schwanb.: tu sāc man zudināt vienu lietu pēc uotras! Vīt. zudināt nuogurumu uz kādu laiku Pūrs III, 53. zudināja viņu, kamē̦r pazudināja C., Golg. zudināt mantu (nuo tiesas) Schwanb. saka puisis kâ zudinādams ("?") Janš. B. 206. Zu zust.

Avots: ME IV, 749

I zudinât: vernichten od. verdammen Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 45); "zaudēt" Baar in seinem Exemplar von U.

Avots: EH II, 812

II zudinât, schimmern U.: ugunsgrē̦ks sāk zudināt St. - Katharinen n. U.

Avots: ME IV, 749

II zudinât: blāzma zudina debesīs Rainis Dz. un d. I ² , 441.

Avots: EH II, 812