zuņķis

I zuņ̃ķis Gr. - Sessau, eine grosse Pfütze.

Avots: ME IV, 751


zuņķis

II zùņķis 2 Vīt., ein halbwüchsiger Knabe od. ein solches Tierjunges: nav jau ne˙kāds lielais, ir tik tāds zuņķis Vīt.; ein ziemlich kleiner, beleibter Knabe (mit ùņ 2 ) Golg., (mit uņ̂ 2 ) Arrasch.

Avots: ME IV, 751