zvākšķêt, heftig (tosend) niederstürzen (intr., vom Wasser, Regen ) LKVv.; s. auch zvākšêt.

Avots: ME IV, 767

zvākšķêt: lietus līst zvākšķē̦dams Arrasch. tur lej ūdeni, ka zvākšķ vien ebenda.

Avots: EH II, 814