zvecēt

zvecêt, -ẽju, = svecêt, zvetêt, schlagen, prügeln U., Bauenhof, Dickeln, Frauenb., Lappier, Matthäi, Podsem, Puikeln, Vīt.: tad ta Jānis zvecēja savu Lati ar siksnu! Frauenb. viņš... zvecē, kamē̦r pats piekūst MWM. VI, 311.

Avots: ME IV, 768