zviedzinât,

1) freqn. zu zvìegt, dauernd, wiederholt wiehern:
stundu mans kumeliņš aiz vārtiem zviedzināja BW. 26913 var.;

2) laut lachen machen
(mit iê ² ) Dunika.

Avots: ME IV, 782

zviedzinât, ‡

3) wiehern lassen:
kumeliņu zviedzinavu Tdz. 44023.

Avots: EH II, 816