zvīļuôtiês,

1) s. unter zvīļuôt;

2) wanken, schwanken:
lielās slēpes zvļuojās un zvāļuojās pa ceļu Janš. In der Bed. 2 nebst li. žvylúoti "lingúoti" (bei Trautmann Wrtb. 372) zu zvīlêt II.

Avots: ME IV, 780

zvīļuôtiês,

2): "grīļuoties uz krišanu" (mit ĩ) Gramsden.

Avots: EH II, 816