I zvìlt ² Kl. (li. -žvilti hinter su- Jušk. LD. Nr. 12, _2), zvilstu, zvilu,

1) sich (langsam) neigen
Lennew., Nötk., Vīt., (mit il̂ ) C., Golg., Gr. - Buschh., (mit il̂ ² ) Wandsen, (mit ìl ² ) KatrE., Lubn., Meiran, Saikava, Sessw.: aizcirsts kuoks sāk zvilt Vīt. kuoks jau sāk zvilt uz zemi Wandsen. labība jau sāk zvilt Meiran, Vīt. ve̦zums zvilst Lennew. dzēre tik ilgi, kamē̦r sāka jau zvilt Lubn.;

2) liegen, faulenzen
(mit il̂ ² ) Frauenb. Zu zvelt.

Avots: ME IV, 775

I zvìlt ² ,

1): pa grāvjiem un pa ce̦riem zvils ļaudis dzē̦rumā Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 96.

Avots: EH II, 815

II zvilt "?": kalni zvila, rīti ausa V. Eglītis Eleģijas 87.

Avots: ME IV, 775