zîdît (li. žìndyti), -u, -ĩju, fakt. zu zîst, säugen L.: re̦dzē̦dama meitu zīdām bē̦rnu Janš. Dzimtene V, 436. zīdāms bē̦rns L., LP. V, 128, Frauenb., zīdāmais U., der Säugling. zīdāms sivē̦ns, das Spanferkel Brasche. zīdāmais laiks Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 36, die Zeit des Säugens.

Avots: ME IV, 732

zîdît: mit î ² Iw.; Anīti ze̦m kazeņas zīdīsim Tdz. 59120. zīdamais ² Frauenb., die Muttermilch.

Avots: EH II, 809