Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'zīdīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'zīdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

aizzīdīt

‡ àizzîdît līdz, säugen (perfektiv) bis: a. teļu līdz zināmam laikam.

Avots: EH I, 64

apzīdīt

apzîdît, ‡

2) säugend erkranken machen
Oknist: pēc nuobīļa neduod bē̦rnam krūts! apzīdīsi, kļūs slims!

Avots: EH I, 128

apzīdīt

apzîdît [li. apžìndyti], caus. zu apzîst "besaugen" (li. apží,sti): apzīdīts [bei Glück dafür: apzīdis] jē̦rs, ein Lamm, das man als ziemlich fett schon von der Mutter (vom Saugen) trennen kann U., eig. ein ziemlich gesäugtes Lamm. [apzīdīts ist nach Zb. XV, 207 ein Kind, das, schon entwöhnt, noch an der Brust zu saugen und dadurch"unglückliche Augen"bekommen hat.]

Avots: ME I, 138

atzīdīt

atzîdît [li. atžìndyti], tr.,

1) abgewöhnen (von Tieren):
atzīdīts teļš, ein abgewöhntes Kalb;

2) ein schon von der Brust genommenes Tier wieder anlegen
Mag. III, 1, 100.

Avots: ME I, 213

atzīdīte

atzîdĩte, ein abgewöhntes Lamm, Kalb L.

Avots: ME I, 213

dzīdīt

‡ I dzīdît Dunika, scheuchen, jagen, treiben: dz. mušas nuo me̦dus.

Avots: EH I, 361

dzīdīt

‡ *II dzīdît (li. gýdyti), erschlossen aus izdzīdît.

Avots: EH I, 361

iezīdīt

[ìezīdît, säugend beibringen: māte bē̦rnam dusmās iezīdījusi slimību Nigr.]

Avots: ME II, 91

izdzīdīt

izdzīdît [li. išgýdyti], tr., ausheilen Karls.

Avots: ME I, 732

izzīdīt

izzîdît, tr., zu Ende näher (säugend): viņa trīs bē̦rnus bija izne̦sājuse un izzīdījuse Janš.

Avots: ME I, 832

nozīdīt

nùozīdît, zur Genüge säugen Spr.

Avots: ME II, 891

pazīdīt

‡ pazîdît, ein wenig säugen; zur Genüge säugen Tdz. 56961, 1.

Avots: EH XIII, 192

zīdīt

zîdît: mit î 2 Iw.; Anīti ze̦m kazeņas zīdīsim Tdz. 59120. zīdamais 2 Frauenb., die Muttermilch.

Avots: EH II, 809

zīdīt

zîdît (li. žìndyti), -u, -ĩju, fakt. zu zîst, säugen L.: re̦dzē̦dama meitu zīdām bē̦rnu Janš. Dzimtene V, 436. zīdāms bē̦rns L., LP. V, 128, Frauenb., zīdāmais U., der Säugling. zīdāms sivē̦ns, das Spanferkel Brasche. zīdāmais laiks Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 36, die Zeit des Säugens.

Avots: ME IV, 732

zīdīte

zīdīte, ein Säuglamm St., U.

Avots: ME IV, 732

Šķirkļa skaidrojumā (6)

atdiene

atdiene, atdienĩte, a [t] daîne RKr. XV, 104, atdienītēm, atdienītē slaucama guovs, eine Kuh, die schon im zweiten Jahre kalbt. Cf. ai. dhēnuh, "milchend", [dhēnā "Kuh", air. dīnu "Lamm" u. a. Zur Wurzel dhēi,- in le. dêju "sauge", vgl. atzīdīte "ein abgewöhntes Kalb" zu zîst "saugen"; dagegen li. dieni (fem.)"trächtig"nach Būga KSn. I, 227 zu dienà "Tag"].

Avots: ME I, 154

padzīkstēt

padzīkstêt, padzīt, für pazĩt, tr., erkennen: griez galviņu, kur griezdama, nuo zīdītes padzīkstēja BW. 15573. knapi kuo padzīkst, tâ izaugusi! A. XIX, 769. es pazinu (Var.: padzinu Erm.) tuo puisīti BW. 9840.

Avots: ME III, 22

piezīdināt

pìezīdinât, piezîdît, zur Genüge säugen, sich vollsaugen lassen Wid.: bē̦rnu nevar piezīdīt vien.

Avots: ME III, 312

uzzīdināt

uzzīdinât, uzzīdît C., säugend gross ziehen, aufziehen; säugend aufmästen: uzzīdināt svešu bē̦rnu. uzzīdīt teļu. labi uzzīdināts (uzzīdīts) teļš.

Avots: ME IV, 401

virst

I virst (li. vir̃sti "umfallen; werden"), -stu, -tu,

1) werden
U., (prs. ve̦rtu) N.-Bartau: zem manu acu viņa augusi, virtusi Janš. Nīca 53. virstuošā individā attīstās ... īpašības Vēr. Il, 1170. kas nuo šādām . . . precībām labs virtīs galā! Janš. Precību viesulis 19. es iešu tev līdza . . . , - kas virst, virst! Janš. Bandavā I, 13. duosimies uz priekšu, lai virst kas virzdams! Mežv. ļ. I, 153. nuo ilgi zīdītiem puišeļiem virst vis˙lielākie sieviešu draugi Dzimtene 2 III, 37;

2) sich vermehren (von Tieren gesagt)
Frauenb. (mit ir̂ 2 ): kur paskaties, tik ņudz un virst Apsk. v. J. 1903, S. 221;

3) wallen: virst... aumaļum asinis LP. V, 44. biezas asinis virta nuo šķē̦luma Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 779. gaviles . . . iz krūts man virst Seifert Chrest. 3, 53. tur pāri uguns strūkles virst Apsk. v. J. 1903, S. 220;

4) fallen, stürzen
(mit ir̂ 2 ) Rutzau: virst gar zemi;

5) "grimt uz leju, puostu", ausarten (häufiger in der Zstz. mit iz- ) Bers.: augums pēc auguma pamazām virtin virst, kamē̦r izvirst pa˙visam Vīt.;

6) vgl. atvirst. Refl. -tiês, = virst 2: lai virtes (Var.: viešas) man telītes kâ liepiņas krūmiņā BW. 16455 var. (aus Sauken). lai *viršas (> vieršas; Var.: viešas) man telītes 1326, 9 var. (aus Sauken). Zu vḕrst; die Bed. 2 kann in den Mundarten, wo ir zu ier geworden ist, durch viesties beeinflusst sein.

Avots: ME IV, 614

zīds

zĩds,

1) auch: zīde L., U., (mit ĩ ) Grenzhof, (mit ì 2 ) Mar. n. RKr. XVII, 139, gen. s. zīdas BW. 22609 var., zīža Salisb. n. A. Melnalksnis Mazsalaca 50, gen. pl. zīžu, die Seide: audeklis un zīde Glück Ezechiel 16, 13. zīdu (Var.: zīdi) šķeterēt BW. 6675. zīda (Var.: zīža, zīdes, zīdas) diegu 22609. zīžu diegi, Nähseide U. zīžu drēbes, seidene Kleider U. aptērpēs ar zīža drēbēms Manz. Ev. u. Ep. zīdes matpīnīte BW. 5524 var. zīdes nē̦zduogā 13250, 30. zīdes drāniņu LP. VI, 337. zīdes lakats Siuxt. zīdes svārkus Pas. IV, 144;

2) Plur. zīdi, zīži Manz. Lettus, die Seiden;
zīdi, zīdes, U. (auch Sing. zīde, ein Seidenband), Seidenbänder: izģē̦rbts... ar ze̦ltu, zīžiem Manz. Post. I, 515. kāzās mani diži zīdi... tapināti BW. 12118, 8. trīs zīdiņus (Var.: bantītes) matuos pinu 10853 var.; 5542. villanītes ar visām zīdītēm 29225 var.;

3) zīda lapas, convallaria majalis L. Dond. n. RKr. III, 70. Nebst estn. sīt aus mnd. side.

Avots: ME IV, 732