ālēt

I ālêt, -ẽju, Netze (auch unter dem Eise) mit Strömung treiben lassen L. Über ālējami tīkli Etn. II, 106: šie ir pirmie zvejas rīki pavasarā pēc le̦dus iziešanas. viņus izvelk ūdenī tā, ka tie krīt līdzi straumei, t. i. pe̦ld uz priekšu [vgl. Bielenstein Holzb. 653; zu āle].

Avots: ME I, 238


ālēt

[II ālêt bedeute in Stelpenh., Festen u. a. "(etwas Hartes) hauen": ālēja tik ilgi, kamēr cirvi atālēja.]

Avots: ME I, 238


ālēt

II ālêt, ‡

2) Eiswuhnen aushauen
Wid.

Avots: EH I, 193


ālēt

III àlêt 2 (??) "= muļķuôt (foppen)" Meselau, Selsau, Sessw. u. a.

Avots: EH I, 193