Paplašinātā meklēšana

‡ àizbãlêt, ein wenig bleichen (intr.), zu bleichen anfangen: aizblilējusi drēbe, lapa Bauske, Golg.

Avots: EH I, 8

I ālêt, -ẽju, Netze (auch unter dem Eise) mit Strömung treiben lassen L. Über ālējami tīkli Etn. II, 106: šie ir pirmie zvejas rīki pavasarā pēc le̦dus iziešanas. viņus izvelk ūdenī tā, ka tie krīt līdzi straumei, t. i. pe̦ld uz priekšu [vgl. Bielenstein Holzb. 653; zu āle].

Avots: ME I, 238

II ālêt, ‡

2) Eiswuhnen aushauen
Wid.

Avots: EH I, 193

II ālêt bedeute in Stelpenh., Festen u. a. "(etwas Hartes) hauen": ālēja tik ilgi, kamēr cirvi atālēja.]

Avots: ME I, 238

III àlêt ² (??) "= muļķuôt (foppen)" Meselau, Selsau, Sessw. u. a.

Avots: EH I, 193

ãlêtiês,

1): "ģeķuoties, niekuoties" Kreuzb. Vgl. li. olotis "albern" Arch. Philol. I, 135.

Avots: EH I, 193

ãlêtiês, -ẽjuôs,

1) sich unruhig gebärden, lärmen, tollen, toben:
ve̦lns ālējās visu nakti JK. III, 74 [vgl. āle und āļa];

2) sich abmühen
Lind., Selburg. [zu ālêt 2?]

Avots: ME I, 238

apgàlêt [Smilten u. a.], sich mit dünnem Eise (gāle) überziehen: spainis gluži apgālējis AP.

Avots: ME I, 87

‡ apzâlêt, vergiften Pas. IX, 408.

Avots: EH I, 127

atālêt, stumpf machen: cirvi Etn. III, 146; vgl. ālêt 2.

Avots: ME I, 149

II atālêtiês, ‡

2) zu Atem kommen
Segew.

Avots: EH I, 133

atãlêtiês, genug getobt haben, bis zum Überdruss toben: puikas jau būs atālējušies Grünh., C.

Avots: ME I, 149

atālêtiês = atdzîvuôtiês Mag. III, 1, 93 [s. atãls].

Avots: ME I, 149

bãlêt: mit à auch AP.

Avots: EH I, 208

bãlêt, [bàlêt C.], -u od. -ēju, -ēju, intr., inch., bleich, blass, fahl werden: bē̦rzu birze kalniņā vairāk bāl, ne zaļuo BW. 23687. vaigi bāl asarām BW. 3932. māsai bāl vaigu gali 21384, 4 zilajā tālē baltas dūjiņas bālē ("schimmern blass") Vēr. II, 51. sērdienītes vainaciņš nebālēja saulītē, cf. BW. 4831. Refl. -tiês, fahl, grau erscheinen, grauen, anbrechen (vom Tage): gaisma bālējas, der Tag graut Mag. XX, 3, 68.

Avots: ME I, 271

‡ dãlêt Seyershof, ohne Arbeit umherspazieren.

Avots: EH I, 311

dãlêtiês [Ruj.], Possen treiben, toben, albern sein [Bers.], Karls. [Anscheinend aus mnd. dalen "unsinnig sein"].

Avots: ME I, 447

I gālêt, - ẽju, intr., sich mit dünnem Eise überziehen L., Spr., U.

Avots: ME I, 617

II gālêt, ‡ Refl. -tiês, glimmen, glühen: uoglis gàlējās ² Zvirgzdine.

Avots: EH I, 389

II gālêt,

1) gàlêt ² , glühen, glimmen
Bers.;

2) "glimmend verlöschen"Kreuzb.
(gàlêt Drsth., gâlêt ² Bauske, gãlêt Ruj., Jürgensb.): uogles gàlē C. ve̦rgs es dzīvuoju un ilgās gālu A. Kurcijs. zvaigznes gāl A. Kurcijs.]

Avots: ME I, 617

iebālēt L., etwas bleich werden.]

Avots: ME II, 3

izãlêt, -ẽju,

1) aushöhlen, durchwühlen, zerstören:
vistas izālējušas kāpuostus A. XVIII, 130. zirgs piegāja pie gubas un izālēja sienu. cūka izālēja aizgaldu A XIV,1, 409, PS.;

2) durchlöchern:
zvejnieki le̦du izālējuši U.

Avots: ME I, 714

izãlêtiês, sich zur Genüge wild gebärden, tollen, dumme Streiche machen: nu viņi gan izālējušies.

Avots: ME I, 714

izbãlêt, -ẽju, izbãlt Biel. I, 441, total bleich werden, verbleichen: izbālēja (Var.: nuo-, sabālēja) tautu meita BW. 14484. atnāk pate izbāluse BW. p. 1113. viņš skatās savā izbālējušā ce̦purē Vēr. II, 1235. Fig., herunterkommen, unbedeutend werden: lai izbālušai vācu dzejai iedve̦stu dzīvību Vēr. II, 18.

Kļūdu labojums:
1113 = 1143

Avots: ME I, 715

izgālêt, = izgailêt, verglimmen: izgālējusi uguntiņa Stari II, 125; auch refl. - tiês,: krāsns vēl nav izgālējusies, noch nicht fertig zum Brotbacken U.

Kļūdu labojums:
izgālējusies = *izgālējusies(U. schreibt: #; die richtige lesung unsicher)

Avots: ME I, 737

‡ izzālêt Infl., heilen (tr.), auskurieren: (doktori) pasacīja, ka i. nevar Pas. V, 252 (aus Sakstagals). zālē, bet... nevar viņa i. IX, 323. izzālēsi munu slimuo meitu X, 456 (aus Bewern). Refl. -tiês, sich auskurieren, durch Heilung genesen Kaltenbr.: es... neve̦se̦ls un ... nevaru i. Pas. V, 24 (aus Viļāni).

Avots: EH I, 497

‡ mãlêt, -ēju Siuxt "traipīt": brida pa peļķi, kāmē̦r sāka viens uotru ar dubļiem m. caurumus grīdā mālēja ar māliem pilnus. Refl. -tiês "triepties" Siuxt. mālējās gar me̦dus pundulu un sviesta bļuodu. Aus d. malen.

Avots: EH I, 790

‡ mãlē̦ts AP., lehmgelb: mālē̦ta cūka.

Avots: EH I, 790

nùoãlêtiês, tollend od. tobend müde werden: bē̦rni tâ nuoālējušies, ka nevar vairs ne paiet C., Arrasch, Kreuzb.]

Avots: ME II, 758

nùobãlêt, nùobãlt Wid., [bei Glück auch reflexiv: krita pie zemes un nuobālējās pamirdama Apokr. S. 287, Vers 7], intr., erbleichen, erblassen, blass werden: nuobāli kâ balts akmens! Tr. 7. nuobāli kâ lapa, kâ zila drāna! 31. nuobāl mani sārti vaigi BW. 22101. jau vaidziņi nuobāluši (nuobālējuši 15687

5) 24824. nuobālēja tautu meita 14484. kâ līķis viņš nuobāla MWM. VII, 652.

Avots: ME II, 760

‡ nùogàlêt ² Erlaa, nach dem Schmelzen befrieren und glatt werden: sniegs bija nuogālējis un spīdēja saulē kâ stikls Azand. 194. kad sniegs iet nuost, tad ceļš nuogāl Erlaa.

Avots: EH II, 45

‡ nuomãlêt Siuxt "nuotraipīt": kad vairs nerūgst, tad spunni aizsit un nuomālē ar māliem vai mīklu ciet lai nedvašuo.

Avots: EH II, 67

nùopālêt, intr., abbleichen, sich abtragen, verkommen: platmale saulē nuopālējusi gluži pāla Druw. n. RKr. XVII, 71. tāds nuopālējis izskatījās MWM. XI, 193. nuopālējuši un izdēdējuši drēbes gabali A. XV, 261.

Avots: ME II, 827

nuôzâlêt; ‡

2) vergiften:
bārenīte nuozālēja ... meitu Pas. V, 340 (aus Lettg.; ähnlich X, 209).

Avots: EH II, 108

nuôzâlêt ² mit Unkraut bewachsen: kartiņi ir nuozālējuši pa˙visam zaļi Salis.)

Avots: ME II, 890

paãlêtiês, ein wenig tollen, toben, lärmen.]

Avots: ME III, 5

pabãlêt,

1): pabālēja māsai vaigi bargajās tautiņās Tdz. 45672.

Avots: EH II, 119

pabãlêt,

1) ein wenig bleichen
(intr.): tāda pabālējusi drēbe Bauske;

2) ein wenig verdorren:
labība (nuo sausuma) pabālējusi Warkl.]

Avots: ME III, 6

pàlêt: auch AP. (nicht von Menschen!), Erlaa, Heidenfeld, Lubn., Saikava.

Avots: EH II, 195

rālêt, wühlen, graben (von Schweinen etc.) Seib.

Avots: ME III, 496

saãlêt, zur Genüge, längere Zeit albern, Mutwillen treiben Dr. Refl. -tiês,

1 ) = saãlêt: viņi tur saālējās līdz pašam vakaram;

2) durch übermässiges Tollen schlimme Folgen heraufbeschworen:
puikas tâ saalējušies, ka vakarā nevar aizmigt.

Avots: ME III, 590

sabãlêt: smilgas jau pārziedējušas, sabālējušas A. Upītis Pirmā nakts 138.

Avots: EH II, 396

sabãlêt, (in starkem Masse) bleich werden, erbleichen: sabālēja (Var.: nuobālēja) tautu meita BW. 14484 var.

Avots: ME III, 592

‡ I savālêt Jürg., = savàluôt ² : s. sìenu.

Avots: EH II, 464

‡ II savālêt,

1) = savāļât 2 N.-Peb.;

2) Schläge verabfolgen
AP.: s. kam pa muguru;

3) zusammenwerfen
Lemb.: s. žagarus kaudzē.

Avots: EH II, 464

sazālêt Nötk., = sazâļuôt ² : maurs sazālējis. lauks sazâlējis ² Siuxt.

Avots: ME III, 795

tâlẽt ² Grünw., Gr.-Sessau, tālēt Grünh., Adv., = tāleĩt.

Avots: ME IV, 145

I vãlêt Arrasch, Stenden, in der Verbindung labību vālēt, die Getreidelage zum Dreschen ausbreiten Arrasch. sienu vālēt Arrasch, Stenden "apārņa izžuvušo sienu ar grābekli sabīdīt vāluos, strēķuos"; (das getrocknete Heu an die Scheunentür) hinanwälzen Saikava (mit à ² ). Zu vāla 1.

Avots: ME IV, 497

II vàlêt: (kungu) iemetis salmuos un tâ vālējis, ka ... Atpūta, № 380, S. 7.

Avots: EH II, 762

II vàlêt Arrasch, C., (mit à ² ) Erlaa, Ogershof, Sessw., (mit â ² ) Dond., Salis, Stenden, mit einer vàle I 1 schlagen: vālēt mietam pa galvu Stenden u. a.

Avots: ME IV, 497

zâlêt: auch Warkh., Pas. VIII, 255, XI, 269, (zālīt) X, 85 (aus Kapeņi).

Avots: EH II, 802

zâlêt, -ẽju, zâlêt Kaltenbrunn, kurieren: briesmīgu... slimību..., kas nav zālējama Latgalits 1922, II, 3 _3. jī juo zālē Kaltenbrunn.

Avots: ME IV, 698

ãlestĩba (zu ālēties), Albernheit: muodes ālestība.

Avots: ME I, 238

ãlîgs (zu ālēties), albern, unsinnig: ālīgs cilvē̦ks Sessau, Burtn., Fockenhof JK. II, 102.

Avots: ME I, 238

‡ dāšîtiês,

1) Streit, Händel anfangen, zanken
Kurmene;

2) "nuopūlēties, ālēties" (mit à ² ) Saucken.

Avots: EH I, 312

‡ dāvîtiês,

1) -uôs, -ĩjuôs. laut, hässlich schreien (von Menschen und Tieren)
Auleja, Bērzgale (mit à ² );

2) tollen, sich (ohne Grund) unruhig verhalten
Wessen; "sich amüsieren" (mit à ² ) Sussei. Zunächst wohl aus li. dõvytis "ālēties, pluosīties".

Avots: EH I, 313

gal̃serêtiês "âkstīties, āvīties, ālēties" Serbig.]

Avots: ME I, 595

‡ nùoplē̦nuôt, = nùoplẽnêt: druviņām n. (Var.: nuobālēt ) Tdz. 55308, 1.

Avots: EH II, 76

‡ nùoskudêt "kūlāt, bālēt, plukt (nuo luopiem, kad ve̦lkas)" (perfektiv) Erlaa.

Avots: EH II, 86

šâstît Kl., Bers., Druw., Erlaa, Festen, Odensee, Selsau, Sessw., Tirs., unterbringen Gr. - Sessau: tik daudz piena, ka nevar ne˙kur šāstīt (likt) Erlaa. kâ tevi te vēl varēs šāstīt? A. XI, 101. Refl. -tiês, = dēties I 1, Ruhe finden: ne˙kur nevaru šâstīties Bers., Saikava, Lasd., Kreuzb. nevar vairs šâstīties aiz nepacietības Fest.; šâstities Nötk., Lub. "= dauzīties"; in Sessw. ="ālēties [auch in Bers.], lielīgi runāt, draiskulīgi izturēties, vieglprātīgi mē̦tāties ar naudu"; in Druw. (mit â) = "dēties, laiku pavadīt; slaistīties

Avots: ME IV, 13

‡ II skudêt Erlaa "kūlāt, bālēt, plukt (par luopiem, kad velkas)".

Avots: EH II, 514

traišķît,

4): t. naudu Saikava. Refl. -tiês,

2): "ālēties, vieglprātīgi dauzīties" (mit aî) Saikava; ‡

3) "gauži raudāt" (wo?).

Avots: EH II, 689

vàkstêt ² Saikava, -u, -ẽju, schreien, weinen (von Kindern gesagt). Refl. -tiês "smieties, klaigāt, ālēties": kuo tu vāksties, runā prātīgi! Saikava. Vgl. vācelis II 1.

Avots: ME IV, 494

žeirêtiês, -uôs, -ẽjuôs

1) sich unruhig bewegen, gestikulieren
Mar.; "ālēties, pluosīties" (mit eĩ ) Ruj.;

2) s. žeirêt.

Avots: ME IV, 802