Paplašinātā meklēšana

‡ àizbãlêt, ein wenig bleichen (intr.), zu bleichen anfangen: aizblilējusi drēbe, lapa Bauske, Golg.

Avots: EH I, 8

I ālêt, -ẽju, Netze (auch unter dem Eise) mit Strömung treiben lassen L. Über ālējami tīkli Etn. II, 106: šie ir pirmie zvejas rīki pavasarā pēc le̦dus iziešanas. viņus izvelk ūdenī tā, ka tie krīt līdzi straumei, t. i. pe̦ld uz priekšu [vgl. Bielenstein Holzb. 653; zu āle].

Avots: ME I, 238

II ālêt, ‡

2) Eiswuhnen aushauen
Wid.

Avots: EH I, 193

[II ālêt bedeute in Stelpenh., Festen u. a. "(etwas Hartes) hauen": ālēja tik ilgi, kamēr cirvi atālēja.]

Avots: ME I, 238

III àlêt ² (??) "= muļķuôt (foppen)" Meselau, Selsau, Sessw. u. a.

Avots: EH I, 193

ãlêtiês,

1): "ģeķuoties, niekuoties" Kreuzb. Vgl. li. olotis "albern" Arch. Philol. I, 135.

Avots: EH I, 193

ãlêtiês, -ẽjuôs,

1) sich unruhig gebärden, lärmen, tollen, toben:
ve̦lns ālējās visu nakti JK. III, 74 [vgl. āle und āļa];

2) sich abmühen
Lind., Selburg. [zu ālêt 2?]

Avots: ME I, 238

apgàlêt [Smilten u. a.], sich mit dünnem Eise (gāle) überziehen: spainis gluži apgālējis AP.

Avots: ME I, 87

‡ apzâlêt, vergiften Pas. IX, 408.

Avots: EH I, 127

II atālêtiês, ‡

2) zu Atem kommen
Segew.

Avots: EH I, 133

atālêt, stumpf machen: cirvi Etn. III, 146; vgl. ālêt 2.

Avots: ME I, 149

atālêtiês = atdzîvuôtiês Mag. III, 1, 93 [s. atãls].

Avots: ME I, 149

atãlêtiês, genug getobt haben, bis zum Überdruss toben: puikas jau būs atālējušies Grünh., C.

Avots: ME I, 149

bãlêt: mit à auch AP.

Avots: EH I, 208

bãlêt, [bàlêt C.], -u od. -ēju, -ēju, intr., inch., bleich, blass, fahl werden: bē̦rzu birze kalniņā vairāk bāl, ne zaļuo BW. 23687. vaigi bāl asarām BW. 3932. māsai bāl vaigu gali 21384, 4 zilajā tālē baltas dūjiņas bālē ("schimmern blass") Vēr. II, 51. sērdienītes vainaciņš nebālēja saulītē, cf. BW. 4831. Refl. -tiês, fahl, grau erscheinen, grauen, anbrechen (vom Tage): gaisma bālējas, der Tag graut Mag. XX, 3, 68.

Avots: ME I, 271

‡ dãlêt Seyershof, ohne Arbeit umherspazieren.

Avots: EH I, 311

dãlêtiês [Ruj.], Possen treiben, toben, albern sein [Bers.], Karls. [Anscheinend aus mnd. dalen "unsinnig sein"].

Avots: ME I, 447

I gālêt, - ẽju, intr., sich mit dünnem Eise überziehen L., Spr., U.

Avots: ME I, 617

II gālêt, ‡ Refl. -tiês, glimmen, glühen: uoglis gàlējās ² Zvirgzdine.

Avots: EH I, 389

II gālêt,

1) gàlêt ² , glühen, glimmen
Bers.;

2) "glimmend verlöschen"Kreuzb.
(gàlêt Drsth., gâlêt ² Bauske, gãlêt Ruj., Jürgensb.): uogles gàlē C. ve̦rgs es dzīvuoju un ilgās gālu A. Kurcijs. zvaigznes gāl A. Kurcijs.]

Avots: ME I, 617

[iebālēt L., etwas bleich werden.]

Avots: ME II, 3

izãlêt, -ẽju,

1) aushöhlen, durchwühlen, zerstören:
vistas izālējušas kāpuostus A. XVIII, 130. zirgs piegāja pie gubas un izālēja sienu. cūka izālēja aizgaldu A XIV,1, 409, PS.;

2) durchlöchern:
zvejnieki le̦du izālējuši U.

Avots: ME I, 714

izãlêtiês, sich zur Genüge wild gebärden, tollen, dumme Streiche machen: nu viņi gan izālējušies.

Avots: ME I, 714

izbãlêt, -ẽju, izbãlt Biel. I, 441, total bleich werden, verbleichen: izbālēja (Var.: nuo-, sabālēja) tautu meita BW. 14484. atnāk pate izbāluse BW. p. 1113. viņš skatās savā izbālējušā ce̦purē Vēr. II, 1235. Fig., herunterkommen, unbedeutend werden: lai izbālušai vācu dzejai iedve̦stu dzīvību Vēr. II, 18.

Kļūdu labojums:
1113 = 1143

Avots: ME I, 715

izgālêt, = izgailêt, verglimmen: izgālējusi uguntiņa Stari II, 125; auch refl. - tiês,: krāsns vēl nav izgālējusies, noch nicht fertig zum Brotbacken U.

Kļūdu labojums:
izgālējusies = *izgālējusies(U. schreibt: #; die rictige lesung unsicher)

Avots: ME I, 737

‡ izzālêt Infl., heilen (tr.), auskurieren: (doktori) pasacīja, ka i. nevar Pas. V, 252 (aus Sakstagals). zālē, bet... nevar viņa i. IX, 323. izzālēsi munu slimuo meitu X, 456 (aus Bewern). Refl. -tiês, sich auskurieren, durch Heilung genesen Kaltenbr.: es... neve̦se̦ls un ... nevaru i. Pas. V, 24 (aus Viļāni).

Avots: EH I, 497

‡ mãlêt, -ēju Siuxt "traipīt": brida pa peļķi, kāmē̦r sāka viens uotru ar dubļiem m. caurumus grīdā mālēja ar māliem pilnus. Refl. -tiês "triepties" Siuxt. mālējās gar me̦dus pundulu un sviesta bļuodu. Aus d. malen.

Avots: EH I, 790

‡ mãlē̦ts AP., lehmgelb: mālē̦ta cūka.

Avots: EH I, 790

[nùoãlêtiês, tollend od. tobend müde werden: bē̦rni tâ nuoālējušies, ka nevar vairs ne paiet C., Arrasch, Kreuzb.]

Avots: ME II, 758

nùobãlêt, nùoboda), Überdruss Warkl.]

Avots: ME II, 760

‡ nuomãlêt Siuxt "nuotraipīt": kad vairs nerūgst, tad spunni aizsit un nuomālē ar māliem vai mīklu ciet lai nedvašuo.

Avots: EH II, 67

nùopālêt, intr., abbleichen, sich abtragen, verkommen: platmale saulē nuopālējusi gluži pāla Druw. n. RKr. XVII, 71. tāds nuopālējis izskatījās MWM. XI, 193. nuopālējuši un izdēdējuši drēbes gabali A. XV, 261.

Avots: ME II, 827

nuôzâlêt; ‡

2) vergiften:
bārenīte nuozālēja ... meitu Pas. V, 340 (aus Lettg.; ähnlich X, 209).

Avots: EH II, 108

[nuôzâlêt ² mit Unkraut bewachsen: kartiņi ir nuozālējuši pa˙visam zaļi Salis.)

Avots: ME II, 890

[paãlêtiês, ein wenig tollen, toben, lärmen.]

Avots: ME III, 5

pabãlêt,

1): pabālēja māsai vaigi bargajās tautiņās Tdz. 45672.

Avots: EH II, 119

[pabãlêt,

1) ein wenig bleichen
(intr.): tāda pabālējusi drēbe Bauske;

2) ein wenig verdorren:
labība (nuo sausuma) pabālējusi Warkl.]

Avots: ME III, 6

pàlêt: auch AP. (nicht von Menschen!), Erlaa, Heidenfeld, Lubn., Saikava.

Avots: EH XIII, 195

rālêt, wühlen, graben (von Schweinen etc.) Seib.

Avots: ME III, 496

saãlêt, zur Genüge, längere Zeit albern, Mutwillen treiben Dr. Refl. -tiês,

1 ) = saãlêt: viņi tur saālējās līdz pašam vakaram;

2) durch übermässiges Tollen schlimme Folgen heraufbeschworen:
puikas tâ saalējušies, ka vakarā nevar aizmigt.

Avots: ME III, 590

sabãlêt: smilgas jau pārziedējušas, sabālējušas A. Upītis Pirmā nakts 138.

Avots: EH II, 396

sabãlêt, (in starkem Masse) bleich werden, erbleichen: sabālēja (Var.: nuobālēja) tautu meita BW. 14484 var.

Avots: ME III, 592

‡ I savālêt Jürg., = savàluôt ² : s. sìenu.

Avots: EH XVI, 464

‡ II savālêt,

1) = savāļât 2 N.-Peb.;

2) Schläge verabfolgen
AP.: s. kam pa muguru;

3) zusammenwerfen
Lemb.: s. žagarus kaudzē.

Avots: EH XVI, 464

sazālêt Nötk., = sazâļuôt ² : maurs sazālējis. lauks sazâlējis ² Siuxt.

Avots: ME III, 795

tâlẽt ² Grünw., Gr.-Sessau, tālēt Grünh., Adv., = tāleĩt.

Avots: ME IV, 145

I vãlêt Arrasch, Stenden, in der Verbindung labību vālēt, die Getreidelage zum Dreschen ausbreiten Arrasch. sienu vālēt Arrasch, Stenden "apārņa izžuvušo sienu ar grābekli sabīdīt vāluos, strēķuos"; (das getrocknete Heu an die Scheunentür) hinanwälzen Saikava (mit à ² ). Zu vāla 1.

Avots: ME IV, 497

II vàlêt: (kungu) iemetis salmuos un tâ vālējis, ka ... Atpūta, № 380, S. 7.

Avots: EH II, 762

II vàlêt Arrasch, C., (mit à ² ) Erlaa, Ogershof, Sessw., (mit â ² ) Dond., Salis, Stenden, mit einer vàle I 1 schlagen: vālēt mietam pa galvu Stenden u. a.

Avots: ME IV, 497

zâlêt: auch Warkh., Pas. VIII, 255, XI, 269, (zālīt) X, 85 (aus Kapeņi).

Avots: EH II, 802

zâlêt, -ẽju, zâlêt Kaltenbrunn, kurieren: briesmīgu... slimību..., kas nav zālējama Latgalits 1922, II, 3 _3. jī juo zālē Kaltenbrunn.

Avots: ME IV, 698

ãlestĩba (zu ālēties), Albernheit: muodes ālestība.

Avots: ME I, 238

ãlîgs (zu ālēties), albern, unsinnig: ālīgs cilvē̦ks Sessau, Burtn., Fockenhof JK. II, 102.

Avots: ME I, 238

‡ dāšîtiês,

1) Streit, Händel anfangen, zanken
Kurmene;

2) "nuopūlēties, ālēties" (mit à ² ) Saucken.

Avots: EH I, 312

‡ dāvîtiês,

1) -uôs, -ĩjuôs. laut, hässlich schreien (von Menschen und Tieren)
Auleja, Bērzgale (mit à ² );

2) tollen, sich (ohne Grund) unruhig verhalten
Wessen; "sich amüsieren" (mit à ² ) Sussei. Zunächst wohl aus li. dõvytis "ālēties, pluosīties".

Avots: EH I, 313

[gal˜serêtiês "âkstīties, āvīties, ālēties" Serbig.]

Avots: ME I, 595

‡ nùoplē̦nuôt, = nùoplẽnêt: druviņām n. (Var.: nuobālēt ) Tdz. 55308, 1.

Avots: EH II, 76

‡ nùoskudêt "kūlāt, bālēt, plukt (nuo luopiem, kad ve̦lkas)" (perfektiv) Erlaa.

Avots: EH II, 86

šâstît Kl., Bers., Druw., Erlaa, Festen, Odensee, Selsau, Sessw., Tirs., unterbringen Gr. - Sessau: tik daudz piena, ka nevar ne˙kur šāstīt (likt) Erlaa. kâ tevi te vēl varēs šāstīt? A. XI, 101. Refl. -tiês, = dēties I 1, Ruhe finden: ne˙kur nevaru šâstīties Bers., Saikava, Lasd., Kreuzb. nevar vairs šâstīties aiz nepacietības Fest.; šâstities Nötk., Lub. "= dauzīties"; in Sessw. ="ālēties [auch in Bers.], lielīgi runāt, draiskulīgi izturēties, vieglprātīgi mē̦tāties ar naudu"; in Druw. (mit â) = "dēties, laiku pavadīt; slaistīties

Avots: ME IV, 13

‡ II skudêt Erlaa "kūlāt, bālēt, plukt (par luopiem, kad velkas)".

Avots: EH II, 514

traišķît,

4): t. naudu Saikava. Refl. -tiês,

2): "ālēties, vieglprātīgi dauzīties" (mit aî) Saikava; ‡

3) "gauži raudāt" (wo?).

Avots: EH II, 689

vàkstêt ² Saikava, -u, -ẽju, schreien, weinen (von Kindern gesagt). Refl. -tiês "smieties, klaigāt, ālēties": kuo tu vāksties, runā prātīgi! Saikava. Vgl. vācelis II 1.

Avots: ME IV, 494

žeirêtiês, -uôs, -ẽjuôs

1) sich unruhig bewegen, gestikulieren
Mar.; "ālēties, pluosīties" (mit eĩ ) Ruj.;

2) s. žeirêt.

Avots: ME IV, 802