čabêt, - u, - ēju,

1) rascheln, rauschen:
birst lapiņas čabē̦damas. salmi čab;

2) schwathen, faseln:
kuo nu čabi? Vgl˙li. čiãbyti "шелестѣть".

Avots: ME I, 399

čabêt,

1): meitē̦ns skries ar pastaliņām, ka čabēs vien AP., Wessen.

Avots: EH I, 281