ìečabêt, ìečabêtiês,plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu rascheln:brīžam... iečab lapiņa sausa Druva I, 86. iečabējās mazās mājas salmu jumts Vēr.
izčabêt, intr., bis zum Rascheln trocknen, dürr sein:tāds izčabējušas ē̦kas, gatavas uzliesmuot kaŗu katru acumirkli Vēr. I, 63. kad tu izčabē̦tu (= izčibē̦tu)! Etn. II, 34.
nùočabêt, intr., eine kurze Weile rascheln, rauschen:salmi tik nuočabēja MWM. VIII, 18. Ähnlich auch das Refl. - tiês:krūmi nuočabas dzinējiem nuo jauna MWM. VII, 425.