ģilināt

I ģilinât, tr.,

1) stechen [auch von der Kälte
U.], brennen, versengen: nātres ģilina ruokas Schmarden, Siuxt;

2) mit einem stumpfen Messer schneiden
Stom., Mar.; [ hapern, nicht recht schneiden (von einer schlechten Säge) U.;

3) schärfen, schleifen:
nazi Sonnaxt, Adsel. Vgl. das echt le. dzilinât.

Avots: ME I, 698


ģilināt

I ģilinât,

1): auch Puhren n. FBR. XIV; 46.

Avots: EH I, 427


ģilināt

II ģilinât, langsam arbeiten N. -Schwanb.; ģilinâtiês, trödeln ibid.

Avots: ME I, 698


ģilināt

II ģilinât, Refl. -tiês: auch Stom.

Avots: EH I, 427