ģēģeris

ģẽģeris, der Jäger (dafür genuin le. medinieks); aus d. Jäger [woher auch li. jė̕lgėrė].

Avots: ME I, 697

ģẽģeris: cauņu ģēģeŗam (Var.: dzinējam ) BW. 21318, 14 var.

Avots: EH I, 426