īvêt, - ẽju,

1) schreien [vgl.
īvinât]: īvē vien, dēliņ, dabūsi stibu A. XIV, 1, 409;

2) schlagen
MWM. II, 483;

3) ziehen
Konv. ^1.

Avots: ME I, 839

īvêt,

3): "pavilkt augšā e̦nkuru, lai zināms gabats ķēdes tiek, kuo palaist" (mit ĩ ) Salis: ī. e̦nkuru augšā. In der Bed. 3 nebst estn. hīwama aus d. hìeven.

Avots: EH I, 502