I ķe̦da,

1) Weiberstreit, Gezänk:
te šādā lielā ķe̦dā atruonas pāris vīru ar cirvjiem ruokā Dünsb. sievu ķe̦das jau nuo tālienes dzirdamas Dond. ;

[2) eine Frau, die viel zu sprechen liebt
Dond.].

Avots: ME II, 359

II ķe̦da, die Sprindel [s. Bielenstein Holzb. 375 u. 379 f.]: ar ķe̦du vērpt U. [Nebst ķe̦dra aus liv. keddør resp. estn. kedr dass., s. Thomsen Beröringer 258.]

Avots: ME II, 359

‡ III ķe̦da Zögenhof "=ķe̦za; Unglück".

Avots: EH I, 692