ķe̦dât, -ãju, intr., laut und viel sprechen, zanken: klau, kâ sievas ķe̦dā! Dond.

Avots: ME II, 359

ķe̦dât, ‡ Refl. -tiês, durcheinanderreden Dond.: bija daudz ke̦dāšanās Dünsb. Apakš Ziemassvatku egl. III, 706.

Avots: EH I, 692